The use of biocides and fungicides in wood coatings and preservatives

Abstract

The distinctive trend in the quest for environmentally‐friendly wood preservatives and coatings towards water‐based formulations represents a challenge to the manufacturer and the raw material supplier alike to ensure that they offer the in‐use performance equivalent to that of solvent‐borne formulations. Explains that, in addition to the common need for fungicidal and algicidal protection of the dry film, the requirements for biocidal protection of water‐borne products are different from those of solvent‐based formulations in one key respect, the need for in‐can or wet‐state protection. Details the effects that micro‐organisms can produce in and on inadequately protected coatings and the physical and biological measures that can be undertaken to remedy and prevent such effects. Compares the necessary properties of biocides for wet‐state and dry‐film protection, and gives an appraisal of several biocide types.

Termiski modificētas lapkoku koksnes dekoratīvās īpašības un to stabilitātes uzlabošana pret vides faktoru iedarbību = Thermally modified hardwood decorative properties and improvement of their resistance to weathering

“…Baktērijas visnopietnāk apdraud pārklājumus uz ūdens bāzes pirms to uzklāšanas, kad baktērijas tos var degradēt, tādēļ nepieciešami atbilstoši biocīdi (Bulian and Graystor, 2009). Nožuvušam pārklājumam biocīdiem galvenokārt jānodrošina pārklājuma rezistenci pret apaugšanu ar krāsojošām sēnēm un aļģēm (Gillatt, 1996).…”

“…Krāsojošās sēnes var attīstīties gan kā hifu tīklojums, kas ir labi saistīts ar virsmu, gan kā konglomerāti, kas ir vāji saistīti ar virsmu un ar lietus ūdeni var tikt viegli noskaloti (Bardage, 1998). Uz koksnes virsmām ir atrasta ļoti liela krāsojošo sēņu dažādība (Gillatt, 1996;Hernandez, 2012). Visbiežāk gan no nepārklātām, gan pārklātām koksnes virsmām izolētā suga ir Aureabasidium pullulanus (Stirling et al, 2011;Hernandez, 2012).…”

“…Fungicīdi ir organiskas vai neorganiskas vielas, kas inhibē sēņu attīstību, un to darbības mehānisms ir galvenokārt atkarīgs no to ķīmiskās struktūras (Reinprecht, 2010). Fungicīdiem, kuri tiek lietoti koksnes pārklājumos, jābūt ar augstu pretsēņu aktivitāti, stabiliem pret UV starojumu, nešķīstošiem vai slikti šķīstošiem ūdenī, lai tie netiktu izskaloti, labi savietojamiem ar pārklājuma citiem komponentiem (Gillatt, 1996). Ir novērots, ka krāsojošās sēnes ir relatīvi rezistentas pret aizsarglīdzekļiem, kas paredzēti koksnes trupes sēņu inhibēšanai (Clausen and Yang, 2005;Ahmed et al, 2013b).…”