Latvijā pirmā psihiatriskā kolonija ārsta Arnolda Laksberga atmiņās

Abstract

Ārsts psihiatrs Arnolds Laksbergs (1901-1983) bijis ilggadējs Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ģintermuiža" ārsts, viens no bērnu psihiatrijas attīstītājiem Latvijā [1]. Medicīnas vēsturnieku aprindās A. Laksbergs pazīstams arī kā aizrautīgs kolekcionārs, medicīnas vēstures pētnieks un Latvijas psihiatrijas vēstures muzeja izveidotājs Jelgavā [2]. Arnolds Laksbergs absolvējis Medicīnas fakultāti 1931. gadā [3]. Nemierīgie un traģiskie 20. gadsimta notikumi Latvijas vēsturē atspoguļojas arī A. Laksberga darba gaitās. Vairākkārt mainot darba vietas, A. Laksbergs par psihiatru strādājis teju visās Latvijas psihiatriskajās klīnikās. Psihiatra darba gaitas viņš iesāka LU klīniskajā bāzē Sarkankalna slimnīcā sākotnēji (no 1925. gada) kā voluntieris klīnikā, vēlāk kā voluntārasistents Psihiatrijas katedrā [4]. No 1933. līdz 1938. gadam A. Laksbergs bija galvenais ārsts Daugavpils psihiatriskajā slimnīcā, bet no 1938. līdz 1940. gadam viņš vadīja Strenču psihiatrisko slimnīcu. Kara laikā īslaicīgi par psihiatru strādājis Ģintermuižā (1941-1942) un Aleksandra Augstumu iestādē (1940 un 1944-1946). Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā A. Laksbergs atkal ieradās Ģintermuižā-šoreiz, lai tur aizvadītu visu savu garo darba mūžu [5]. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā lielu materiālu kopu veido Arnolda Laksberga atstātās rakstveida liecības psihiatrijas vēsturē [6]. Starp tām īpašu uzmanību piesaista A. Laksberga atmiņas par mazākzināmu notikumu Latvijas psihiatrijas vēsturē-par Latvijā pirmās psihiatriskās kolonijas organizēšanu [7]. Pasaulē pēc Filipa Pinela reformām psihiatrijā (1793) hroniski slimo aprūpes problēma bieži tika risināta, organizējot tā saucamās psihiatriskās kolonijas, kuru uzdevums bija gan pacientu aprūpe un uzraudzība, gan viņu nodarbināšana vienkāršos darbos, kurus viņiem bija pa spēkam veikt [8]. Latvijā pastāvēja prakse organizēt vasaras kolonijas bērniem [9], tomēr par psihiatrisko koloniju pastāvēšanu līdz 1940. gadam pagaidām ziņu trūkst. Latvijā tika praktizēta mierīgāko psihiatrisko slimnieku, kuriem nebija nepieciešama

Psihiatriskās aprūpes problēmas Latvijā 20. gs. 20.–30. gados

“…Pirmo psihiatrisko koloniju Latvijā izveidoja vēlāk, tikai Otrā pasaules kara laikā Rīgā, Ģimnastikas ielā, tā gan pastāvēja tikai pavisam neilgu laiku -no 1941. gada sākuma līdz tā paša gada jūnijam. 132 Noslēgumā jābilst, ka Latvijā starpkaru periodā, par spīti visām pūlēm situāciju psihiatriskajā aprūpē uzlabot, slimnīcu pārliekas noslogotības jautājums un gultas vietu trūkums akūti saslimušajiem saglabājās nemainīgi aktuāls. Attīstoties psihiatrijai kā akadēmiskai disciplīnai un ieviešot psihiatrijas klīniskajā praksē laikmeta modernākās ārstēšanas metodesmalārijas drudža terapiju progresīvās paralīzes ārstēšanā (1923) 133 un insulīna un kardiazola šoka terapijas šizofrēnijas ārstēšanā (1936) 134 -garīgi slimajiem cilvēkiem (teorētiski) bija iespējams saņemt tā laika standartiem atbilstošu psihiatrisko aprūpi.…”