English in Latvia

Druviete, Ina

doi:10.1515/soci-2014-0008

Cited by 3 publications

(1 citation statement)

References 0 publications

Supporting

Mentioning

Contrasting

Unclassified

Order By: Relevance

“…Latviešu vēsturiskajai pieredzei valodas jomā bija nozīme, 1990. gadā veidojot atjaunotās Latvijas Republikas valodu politiku un sevišķi rūpīgi aizsargājot latviešu valodu kā valsts valodu. 61 Simptomātiski, ka aptuveni vienā laikā 20. gadsimta beigās gan jaunās valstis, gan valstis ar ievērojamu pieredzi nostiprināja valsts valodas statusu savās konstitūcijās. Nacionālie likumdevēji apzināja un aizsargāja konstitucionālo identitāti.…”

Section: Valsts Valoda Kā Konstitucionāla Vērtība Un Konstitucionālāsunclassified

Valoda kā konstitucionāla vērtība

Osipova¹

2019

Satversmē Nostiprināto Vērtību Aizsardzība: Dažādu Tiesību Nozaru Perspektīva

View full text Add to dashboard Cite

The author explores the link between the constitutional values and the existence of a national state, viewing the Latvian language as one of the constitutional values. The article first addresses the notion of "value" and highlights its social and constitutional meaning. It continues with analysing protection of the Latvian language as a value at the constitutional level, asking whether the constitutional ranking gives the Latvian language a genuine and comprehensive protection and promotes its further development in all areas of society's life. The author claims that even protection at the constitutional level does not safeguard the official language from the threats of globalization, which, in the first place, affects science, thereby indirectly also impacting the higher education.Atslēgvārdi: konstitucionālā identitāte, valsts valoda, vērtība Keywords: constitutional identity, state language, value SATVERSMĒ NOSTIPRINĀTO VĒRTĪBU AIZSARDZĪBA: DAŽĀDU TIESĪBU NOZARU PERSPEKTĪVA visas kopādzīvošanas jēgu, augstāko mērķi nosaka vērtības, proti, tas, ko mēs kā sabiedrība un katrs atsevišķs indivīds gribam sasniegt, izveidot, pasargāt. Sadarbības pastāvēšana ilgtermiņā ir iespējama tikai ar nosacījumu, ja pastāv normu struktūra, kas nosaka mūsu darbības pieļaujamos modeļus, harmonizē sadarbību, padara to mērķtiecīgu. Normas, tostarp tiesību normas, tiek veidotas, lai aizsargātu vērtības. Postindustriālajā sabiedrībā 1 pēdējos gados vērtības tiek pastiprināti definētas un normativizētas. Postmodernā kultūra, dodot ikvienam izvēli brīvi izpausties un abstrahējoties no tradicionālām kolektīvām vērtībām, ir būtiski mainījusi cilvēku uzskatus un uzvedību, kā arī kultūru kopumā. Pati kultūra ir ne vairs monohroma, bet gan multikulturāla un piedāvā vērtību plurālismu. 2 No vienas puses, indivīdam ir dota tāda brīvība, kāda vēsturiski vēl nav pieredzēta, -lemt par to, "kas es esmu un ko gribu ar sevi darīt", bet, no otras puses, ir atslābušas sabiedrību kā kolektīvu vienojošās solidaritātes saites, jo tiek pārskatīts daudzu tradicionālu vērtību saturs. Tas biedē konservatīvāko sabiedrības daļu.Vērtības organizē cilvēkus sociālai dzīvei, sniedzot priekšstatu par labo un ļauno, patieso un aplamo, nozīmīgo un nesvarīgo, ko var upurēt un kā dēļ vajag upurēties. Vērtības ir garīgas un materiālas reālijas, kas ļauj cilvēkiem apmierināt viņu vajadzības, vēlmes, intereses un liek atturēties vai tieši otrādi -piepūlēties, lai tās sasniegtu, iegūtu un saglabātu. 3 Talkots Pārsons (Talcott Parsons, 1902−1979 pamatoja, ka ikkatram sociālo attiecību dalībniekam ir sava individuāla vērtību sistēma. Pārsons to nosauca par orientācijas sistēmu, jo vērtību sistēma nosaka gan indivīda, gan grupas orientāciju apkārtējā pasaulē, motivējot izvēlēties atbilstošu uzvedību. Pamatojoties uz vērtībām, indivīds novērtē situāciju, izvērtējot konkrēta uzvedības modeļa atbilstību morāles normu, tiesību normu prasībām vai citiem standartiem. Sabiedrības veidoto vērtību sistēmu T. Pārsons definēja kā kultūras sistēmu, kuras normu etaloni, regulējot sociālā...

show abstract

Section: Valsts Valoda Kā Konstitucionāla Vērtība Un Konstitucionālāsunclassified