Valoda kā konstitucionāla vērtība

Abstract

The author explores the link between the constitutional values and the existence of a national state, viewing the Latvian language as one of the constitutional values. The article first addresses the notion of "value" and highlights its social and constitutional meaning. It continues with analysing protection of the Latvian language as a value at the constitutional level, asking whether the constitutional ranking gives the Latvian language a genuine and comprehensive protection and promotes its further development in all areas of society's life. The author claims that even protection at the constitutional level does not safeguard the official language from the threats of globalization, which, in the first place, affects science, thereby indirectly also impacting the higher education.Atslēgvārdi: konstitucionālā identitāte, valsts valoda, vērtība Keywords: constitutional identity, state language, value SATVERSMĒ NOSTIPRINĀTO VĒRTĪBU AIZSARDZĪBA: DAŽĀDU TIESĪBU NOZARU PERSPEKTĪVA visas kopādzīvošanas jēgu, augstāko mērķi nosaka vērtības, proti, tas, ko mēs kā sabiedrība un katrs atsevišķs indivīds gribam sasniegt, izveidot, pasargāt. Sadarbības pastāvēšana ilgtermiņā ir iespējama tikai ar nosacījumu, ja pastāv normu struktūra, kas nosaka mūsu darbības pieļaujamos modeļus, harmonizē sadarbību, padara to mērķtiecīgu. Normas, tostarp tiesību normas, tiek veidotas, lai aizsargātu vērtības. Postindustriālajā sabiedrībā 1 pēdējos gados vērtības tiek pastiprināti definētas un normativizētas. Postmodernā kultūra, dodot ikvienam izvēli brīvi izpausties un abstrahējoties no tradicionālām kolektīvām vērtībām, ir būtiski mainījusi cilvēku uzskatus un uzvedību, kā arī kultūru kopumā. Pati kultūra ir ne vairs monohroma, bet gan multikulturāla un piedāvā vērtību plurālismu. 2 No vienas puses, indivīdam ir dota tāda brīvība, kāda vēsturiski vēl nav pieredzēta, -lemt par to, "kas es esmu un ko gribu ar sevi darīt", bet, no otras puses, ir atslābušas sabiedrību kā kolektīvu vienojošās solidaritātes saites, jo tiek pārskatīts daudzu tradicionālu vērtību saturs. Tas biedē konservatīvāko sabiedrības daļu.Vērtības organizē cilvēkus sociālai dzīvei, sniedzot priekšstatu par labo un ļauno, patieso un aplamo, nozīmīgo un nesvarīgo, ko var upurēt un kā dēļ vajag upurēties. Vērtības ir garīgas un materiālas reālijas, kas ļauj cilvēkiem apmierināt viņu vajadzības, vēlmes, intereses un liek atturēties vai tieši otrādi -piepūlēties, lai tās sasniegtu, iegūtu un saglabātu. 3 Talkots Pārsons (Talcott Parsons, 1902−1979 pamatoja, ka ikkatram sociālo attiecību dalībniekam ir sava individuāla vērtību sistēma. Pārsons to nosauca par orientācijas sistēmu, jo vērtību sistēma nosaka gan indivīda, gan grupas orientāciju apkārtējā pasaulē, motivējot izvēlēties atbilstošu uzvedību. Pamatojoties uz vērtībām, indivīds novērtē situāciju, izvērtējot konkrēta uzvedības modeļa atbilstību morāles normu, tiesību normu prasībām vai citiem standartiem. Sabiedrības veidoto vērtību sistēmu T. Pārsons definēja kā kultūras sistēmu, kuras normu etaloni, regulējot sociālā...

Development of the Normative Regulation on the Official Latvian State Language During the First Period of Independence

“…Great Russians and Belarussians (12.6%), Jews (5%), Germans (3.6%) and Poles (3.4%) are indicated as the largest minorities. 32 It is important to note that, in rural areas, the number of Latvians in some places amounted to 90% and more, whereas in cities this proportion was different. In Riga, the capital city of Latvia, Latvians constituted slightly over half of the population, i.e., 55.12%, the situation was similar in Liepāja -52.29%, but in the cities of Latgale it was slightly above 1/4 (19.26 % in Rēzekne) or even less (5.15% in Daugavpils).…”