The trajectories of atheism and secularization in Latvia

Untitled

“…Intensīvi sekularizācijas procesi Latvijas teritorijā bija vērojami vairākos vēstures periodos, sākotnēji aptverot filozofijas un kultūras jomu 18. un 19. gadsimtā, vēlāk -20. gadsimtā marksisma ideoloģijas un piespiedu ateisma ietekmē -aktuāla kļuva politiskā sekularizācija, kas tolaik būtiski apdraudēja Latvijas Republikas dibināšanas principus un sabiedrisko kārtību (Kiope et al 2020). Mūsdienu Latviju nevar uzskatīt par sekularizētu valsti, tajā pastāv viedokļu plurālisms, kur katram indivīdam ir iespēja lemt par savu (ne)reliģiozitāti neatkarīgi no ģimenes, sabiedrības un valsts tradīcijām (Kiope et al 2020).…”

“…Reliģiju politika padomju Latvijā sākotnēji izpaudās kā deklerikalizācija; tās mērķis bija atbrīvoties no priesteriem, kuri uzdrošinājās atklāti pretoties padomju varai vai kuri pēc slepenām apsūdzībām tika atzīti par nelojāliem (Kiope et al 2020; Krūmiņa-Koņkova 2015; Šteimans 2003, 106). 1949. gadā ticīgo skaits Latvijā sāka krasi sarukt: daudzi garīdznieki bija spiesti atstāt savus amatus, dievnami masveidā tika slēgti, savukārt publiskā reliģiskā darbība bija oficiāli aizliegta (Koroleva et al 2014).…”

“…1950. gadu vidū represijas aizstāja propaganda, tajā aktīvi iesaistot izglītības sistēmas darbiniekus, piemēram, par galveno Latgales ateisma propagandas centru kļuva Daugavpils Pedagoģiskais institūts (DPI) un tā Karojošo ateistu klubs (KATK) (Kiope et al 2020;Ņikitins 1960). DPI bija vienīgā augstākās izglītības iestāde Latgales reģionā, kuras paspārnē tika sagatavoti topošie pedagogi; viņu uzdevums bija ieaudzināt jaunajiem padomju pilsoņiem padomju tikumiskās vērtības, demonstrējot ateistiskā dzīvesveida piemēru.…”

“…Šim nolūkam tika izmantotas gan represīvas darbības, gan ideoloģiskā propaganda. Apzinoties rituālu nozīmi un ietekmi, tika meklētas "politkorektas" alternatīvas pastāvošajām reliģisko svētku tradīcijām un ieviesti padomju svētki un svinamās dienas (Kiope et. al.…”