The forest fire regime in Latvia during 1922–2014

Abstract

Highlights• Climate effects and human influence on forest fire activity in Latvia was assessed using time-series analysis.• Drought conditions during summer season had the strongest effect on fire activity of tested climatic variables.• Negative trends and spatial distribution pattern of fire activity suggests of prevailing human influence on forest fire regime over the 20th century. AbstractFire as disturbance of forests has an important ecological and economical role in boreal and hemiboreal forests. The occurrence of forest fires is both climatically and anthropogenically determined and shifts in fire regimes are expected due to climate change. Although fire histories have been well documented in boreal regions, there is still insufficient information about fire occurrence in the Baltic States. In this study, spatio-temporal patterns and climatic drivers of forest fires were assessed by means of spatial and time-series analysis. The efficiency of Canadian Fire Weather (FWI) indices as indicators for fire activity was tested. The study was based on data from the literature, archives, and the Latvian State Forest service database. During the period 1922-2014, the occurrence and area affected by forest fires has decreased although the total area of forest land has nearly doubled, suggesting improvement of the fire suppression system as well as changes in socioeconomic situation. The geographical distribution of forest fires revealed two pronounced clusters near the largest cities of Riga and Daugavpils, suggesting dominance of human causes of ignitions. The occurrence of fires was mainly influenced by drought. FWI appeared to be efficient in predicting the fire occurrence: 23-34% of fires occurred on days with a high or extremely high fire danger class, which overall had a relative occurrence of only 4.3-4.6%. During the 20th century, the peak of fire activity shifted from May to April, probably due to global warming and socioeconomic reasons. The results of this study are relevant for forest hazard mitigation and development of fire activity prediction system in Latvia.

Hemiboreālo mežu degšanas vēsture un kokaudžu atjaunošanās degumos = Forest fire history and post-fire regeneration patterns in hemiboreal forests

“…Līnijas biezums norāda uz relatīvo mijiedarbības vai atgriezeniskās saites nozīmību. Punktētā līnija parāda cilvēka un atmosfēras CO2 koncentrācijas saites ar šīs sistēmas komponentiem pēc Bowmann et al, 2014Meža ugunsgrēku aktivitāte 20. gadsimtā samazinājās, lielā mērā pateicoties efektīvai uguns apsardzības sistēmai (Donis et al, 2017). Tomēr ākārtēja sausuma apstākļos (piemēram, 2018. gada vasarā), viena ugunsgrēka nodzēšana var aizņemt vairākas nedēļas un uguns ietekmētā teritorija var plesties simtos hektāru, norādot, ka nākotnē, kad tiek prognozēti arvien biežāki ekstrēmas ugunsbīstamības laikapstākļi , pašreizējās meža ugunsgrēku apsardzības sistēmas reaģētspēja, visticamāk, būs nepietiekama.…”

“…Līdz šim Ziemeļeiropā tikai vienā pētījumā analizēta atmosfēras-okeāna cirkulācijas režīma ietekme uz meža ugunsgrēku aktivitāti . Lielākajā daļā citu pētījumu meža ugunsgrēku aktivitāte sasaistīta ar noteiktiem meteoroloģiskajiem parametriem (vidējā gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums) vai sausuma režīmu aprakstošiem indeksiem Aakala et al, 2017;Donis et al, 2017), kas nesniedz vispusīgu ieskatu par klimata mainīguma ietekmi uz meža ugunsgrēku aktivitāti.…”

“…Pirmajā un otrajā publikācijā meža ugunsgrēku aktivitātes raksturošanai izmantotie statistikas dati par ugunsgrēku skaitu un platību Latvijā laikposmā no 1922. līdz 2014. gadam iegūti no vairākiem literatūras avotiem un datu bāzēm (Donis et al, 2017), savukārt Igaunijā laikposmā no 1923. līdz 2014. gadam -no Igaunijas Vides aģentūras. Dati par mēneša vidējo jūras virsmas temperatūru (SST) un Atlantijas multidekāžu oscilācijas indeksu (AMO) iegūti no Lielbritānijas Meteoroloģijas Hadleja centra datubāzes .…”

“…Mūsu pētījumā Igaunijā un Latvijā konstatētā ciešā pozitīvā ugunsgrēkus raksturojošo rādītāju korelācija ar Baltijas jūras SST pavasara un vasaras mēnešos norāda uz būtiskākām sakarībām, kas, visticamāk, saistītas ar reģionālu atmosfērasjūras mijiedarbību . Augsta atmosfēras spiediena sistēmas un meridionālā cirkulācija ar ziemeļu gaisa plūsmu veicina sausu laikapstākļu veidošanos Baltijas jūras reģionā Kļaviņš & Rodinovs, 2010), kā rezultātā intensīvāk izžūst nobiras mežos un palielinās meža ugunsbīstamība (Donis et al, 2017).…”

“…Šīs tendences, kā rezultātā pagarinās periods ar augstu ugunsbīstamību un, iespējams, pieaug postošu ugunsgrēku risks, visticamāk, liecina par klimata pārmaiņām. Līdzīgi arī citos pētījumos (Donis et al, 2017) konstatēts, ka 20. gadsimta otrajā pusē pieauga meža ugunsgrēku skaits pavasarī -martā un aprīlī. Slīteres Nacionālajā parkā Bažu purva apkārtnē senākā uguns rēta koksnes paraugā datēta ar 1558. gadu, bet jaunākā -ar 1992. gadu (3.3.…”