Teikuma priekšmeta, izteicēja un papildinātāja novietojums teikumā un teikuma intonācija latviešu valodā

Abstract

Vārdu pamatsecība ir viena no pazīmēm, pēc kuras valodas tiek klasificētas noteiktos tipos. Latviešu valoda pieder pie valodām ar brīvu vārdu secību, bet par tās pamatsecību uzskatāma secība teikuma priekšmets-izteicējs-papildinātājs (SVO). Rakstā vispirms analizēta latviešu valodas vārdu pamatsecība un citi vārdu secības modeļi, kā arī konstatētas no pamatsecības atšķirīgo vārdu secības modeļu galvenās īpatnības. Raksta otrajā daļā analizēts, vai latviešu valodā mainītu vārdu secību papildina arī kādas prosodiskās īpatnības un vai ir vērojamas tipiskas intonācijas iezīmes noteiktām teikuma priekšmeta, izteicēja un papildinātāja kombinācijām. Aplūkotajā valodas materiālā neatkarīgi no teikuma priekšmeta, izteicēja un papildinātāja secības visbiežāk uzsvērtas intonatīvās frāzes beigas. Ja intonatīvā frāze beidzas ar teikuma priekšmetu vai papildinātāju, paralēli uzsvaram intonatīvās frāzes beigās var būt uzsvērts arī izteicējs.Atslēgvārdi: vārdu pamatsecība, vārdu secības modeļi, intonatīvā frāze, uzsvars.Rakstā iztirzāti kritēriji, pēc kuriem tiek identificēta kādas valodas vārdu pamatsecība, aprakstīta latviešu valodas vārdu pamatsecība, ieskicēts papildinātāja tipiskais novietojums, kā arī analizēti vārdu secības modeļi, kuri konstatēti dažādos Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā veidotos resursos: 1) Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā (turpmāk tekstā -LVK); 2) Latviešu valodas verbu valences datubāzē (turpmāk tekstā -"Valences datubāze"); 3) Latviešu valodas runas korpusā (turpmāk tekstā -LVRK). Vārdu pamatsecības noteikšanas kritērijiVārdu secības tipoloģijā dominē uzskats, ka uz katru valodu var attiecināt noteiktu pamatsecību (angļu val. basic word order) -ne tikai izteicēja (V), teikuma priekšmeta (S) un papildinātāja (O) 1 pamatsecību, bet arī, piem., nomena un 1 Rakstā izmantoti valodu tipoloģiskās klasifikācijas aprakstā tradicionālie teikuma priekš-meta (S), izteicēja (V) un papildinātāja (O) apzīmējumi (sk. arī Greenberg 1990).

XIII Starptautiskais baltistu kongress “Baltu valodas laikā un telpā” : referātu tēzes

“…Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte evelina.zilgalve@lu.lv 30 Partikula vien izteikuma struktūrā 1 Izteikuma komunikatīvajā struktūrā nozīmes tiek izteiktas gan ar negramatiskiem līdzekļiem, piem., intonāciju vai uzsvaru, gan gramatiskiem, piem., vārdu secību. Arī partikulas ir viens no gramatiskajiem līdzekļiem, kas var norādīt uz uzsvērtu tēmas vai rēmas elementu (Valkovska & Lokmane, 2013;Saulīte et al, 2016):…”