Soil functionality at the roadside: Zooming in on a microarthropod community in an anthropogenic soil

Magro, Sandra; Gutiérrez-López, Mónica; Clavijo, Miguel; Trigo, Dolores; Mola, Ignacio; Balaguer, Luís

doi:10.1016/j.ecoleng.2013.07.061

Cited by 17 publications

(12 citation statements)

References 42 publications

Supporting

Mentioning

Contrasting

Unclassified

Order By: Relevance

“…Springtail communities were dominated by P. armata and P. notabilisi, which are known to inhabit highly disturbed areas (Migliorini et al 2003;Eitminavičiūtė 2006a,b). Collembolans are considered as a relatively resistant group to anthropogenic disturbances (Bengtsson & Rundgren 1988;Haimi & Siira-Pietikäinen 1996), however, their community composition is known to respond to human-induced disturbances, especially by decreasing numbers of Isotomidae and Onychiuridae and increasing abundance of less demanding Entomobryidae and Neanuridae (Sousa et al 2003;Magro et al 2013). This study, however, did not encounter a strong shift in most of these groups in comparison of the three airfields nor in comparison of the snow-melting sites and runway sides.…”

Section: Discussionmentioning

confidence: 65%

See 1 more Smart Citation

Diatom and microarthropod communities of three airfields in Estonia – their differences and similarities and possible linkages to airfield properties

Vacht¹,

Kuu²,

Puusepp³

et al. 2018

European Journal of Ecology

View full text Add to dashboard Cite

Even though airfields, which are often anthropologically modified natural areas, are continuously influenced by human activities, their soils are still dynamic ecosystems containing various habitats for microscopic groups of organisms which are often ignored. In this exploratory study, the microarthropod fauna, Collembola (Hexapoda) and oribatid mites (Acari: Oribatida), and diatom (Bacillariophyta) flora were identified in three Estonian airfields, both runway sides and snow-melting sites were investigated. The communities of these airfields shared approximately 10-60% of the species belonging to each studied bioindicator group. The shared species were generally characteristic of a broad habitat spectrum. Communities were also characterized based on their species richness and diversity and in relation to location and the purpose of different airfield areas (e.g. snow-melting sites vs. runway sides). Also, species indicative of a specific airfield or purpose of the area within the airfield were identified using Indicator Species Analysis. Some possible linkages between airfield properties and communities, e.g. airfield that had highest pollutant concentrations had also maintained high diversity and species richness, were noted. Despite the contamination levels the airfield soils had still maintained a functioning soil ecosystem.

show abstract

Section: Discussionmentioning

confidence: 65%

“…Research on urban microarthropod communities are more common. The subjects range from roadside soils (Eitminavičiūtė 2006a,b;Magro et al 2013) to urban soil quality assessment (Santorufo et al 2012).…”

mentioning

confidence: 99%

Diatom and microarthropod communities of three airfields in Estonia – their differences and similarities and possible linkages to airfield properties

Vacht¹,

Kuu²,

Puusepp³

et al. 2018

European Journal of Ecology

View full text Add to dashboard Cite

show abstract

“…Augstas ērču/kolembolu proporciju vērtības norāda uz labu augsnes kvalitāti, ir pierādīts, ka degradētājās augsnēs notiek ērču sugu daudzveidības samazināšanās (Santorufo et al 2012). Bruņērces (Acari, Oribatida) tiek uzskatītas par vienu no galvenajiem indikatoriem, kas nosaka augsnes stāvokli, jo tām raksturīga lēna attīstība, bet kolembolas norāda uz augsnes procesu stabilitāti (Magro et al 2013).…”

Section: Rīgas ūDenskrātuves Fitoplanktons Ivars Druvietisunclassified

Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne : Latvijas Universitātes 76. zinātniskā konference : referātu tēzes

Arāja

Čulkstena

2018

View full text Add to dashboard Cite

LUMBI pētījumi par atjaunojamo resursu mirkobioloģisku pārstrādi rūpniecībā un vides biotehnoloģijās Rūta Ozola, Māris Kļaviņš, Juris Burlakovs, Andris Zicmanis. Mālu modifikācijas risinājumi jaunu izmantošanas iespēju attīstībai Olga Ritenberga. Putekšņu pētījumi un sabiedrības veselība klimata mainības ietekmē ĢEOGRĀFIJA Ģeogrāfijas izglītība Gunta Kalvāne. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: projekts "60 elementi Tavā kabatā" Cilvēka ģeogrāfija Elīna Apsīte -Beriņa. Izaicinājumi un iespējas jauniešu mobilitātes pētījumiem Antons Berjoza. Reģionalizācijas pazīmes Latvijas lauksaimniecības un mežsaimiecības preču starptautiskajā tirdzniecībā Māris Bērziņš, Zaiga Krišjāne, Guido Sechi. Socio-demographic challenges for large housing estates in Riga Līga Feldmane. Latvijas lielo pilsētu iedzīvotāju apmierinātība ar personīgo dzīves līmeni Ineta Grīne, Ivars Strautnieks. Amatciema un Vecozolu ciemu veidošana Cēsu pilsētas tuvumā Margarita Kairjaka. Sarukšanas izpausmes Ventspils pilsētvidē Kristers Kalniņš. Iedzīvotāju migrācijas procesu struktūra un dinamika piepilsētā: Ozolnieku novada piemērs Zaiga Krišjāne, Māra Zīra. Rīgas aglomerācija -vai tikai iedzīvotāju mobilitāte? Jānis Krūmiņš, Guido Sechi. Ģeogrāfiskās mobilitātes iezīmes un dzīves vides pievilcības vērtējums post-sociālistiskajā pilsētā: Rīgas pilsētas piemērs Ženija Krūzmētra, Dina Bite. Vietas resursos sakņota attīstība: Straupes, Druvienas un Kaldabruņas piemēri Ivars Matisovs. Latgaliskās identitātes vaicājumi LU 76. zinātniskā konference. SATURS 6 Inese Mieze, Ineta Grīne. Suburbanizācijas izpausmes Pierīgā pēc 2000.gada: Babītes pagasta piemērs Evita Muižniece -Treija. Iedzīvotāju līdzdalība smaku identificēšanā un aptaujas rezultāti par traucējošām smakām Rīgas administratīvajā teritorijā Krista Annija Samcova. Iedzīvotāju mobilitātes iezīmes kopā braukšanas fenomena izpētei Latvijā Toms Skadiņš. Aglomerācijas un to noteikšana. Rīgas piemērs Anastasija Smoļakova. Exploring de-industrialization processes in post-Soviet Daugavpils Sigita Šulca. Latvijas mūsdienu emigranta demogrāfiskais profils -reģionālās atšķirības Toms Zvirbulis. Bebru pagasta iedzīvotāju struktūras un apdzīvojuma izmaiņas 1990.gadu sākumā Rūpniecības un transporta ģeogrāfija

show abstract

“…Moreover, they can be easily correlated to soil ecological and biological functions and can be used as bioindicators in a simple and cost-effective way (Doran and Zeiss, 2000;Parisi, 2001;Parisi et al, 2005). Therefore, these soil microarthropods have been extensively used as bioindicators of soil quality status in different parts of world (Parisi, 2001;Parisi et al, 2005;Lee et al, 2006;Madej et al, 2011;Nuria et al, 2011;Magro et al, 2013). However, research regarding the population abundance of these soil microarthropods and the effect of different land-use types or categories on these edaphic microarthropods has been very limited in Pakistan.…”

Section: Introductionmentioning

confidence: 99%

Differential Impact of Land-Use, Season and Soil Characteristics on the Abundance of Edaphic Springtails (Insecta: Collembola) and Mites (Arachnida: Acari)

Yahya¹,

Afzal²,

Majeed³

et al. 2020

PJZ

View full text Add to dashboard Cite

show abstract

Soil functionality at the roadside: Zooming in on a microarthropod community in an anthropogenic soil

Cited by 17 publications

References 42 publications

Diatom and microarthropod communities of three airfields in Estonia – their differences and similarities and possible linkages to airfield properties

Diatom and microarthropod communities of three airfields in Estonia – their differences and similarities and possible linkages to airfield properties

Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne : Latvijas Universitātes 76. zinātniskā konference : referātu tēzes

Differential Impact of Land-Use, Season and Soil Characteristics on the Abundance of Edaphic Springtails (Insecta: Collembola) and Mites (Arachnida: Acari)

Contact Info

Product

Resources

About