Shopping for Meaning: Tracing the Ontologies of Food Consumption in Latvia

Abstract

Iezīmējot Ludviga Feierbaha slavenās frāzes “cilvēks ir tas, ko viņš ēd” ģenealoģiju, šajā rakstā tiek analizēti pārtikas patēriņa eksistenciālo un ētisko prakšu ontoloģiskie pamati, nošķirot uz produktu orientētas un procesuālas ontoloģijas. Paplašinot ierasto kritiskās ģenealoģijas jēdzienu ar jaunā materiālisma teorētiskajiem apsvērumiem par ķermeņa procesualitāti un dzīvoto materialitāti, rakstā izmantota ontoģenealoģiska pieeja, kas ļauj pievērsties sociālpolitisko transformāciju un dzīvotās materialitātes savstarpējības analīzei. Konceptuālais fons cilvēka attiecības ar ēdienu rakstā tiek skaidrots caur reaktīvā nihilisma un substanču ontoloģijas prizmu. Šiem jēdzieniem piesaistītās parādības rakstā tiek problematizētas kā “iemiesotās ideoloģijas”, kontekstā ar jaunā materiālisma diskusijām par pārtikas, veselības un vides savstarpējību. Otrā raksta daļa ir veltīta diskusijai par pārtikas sagādes praksēm Latvijā. Tradicionālas ēdiena sagādes prakses rakstā tiek aplūkotas kā alternatīvs zināšanu avots, kura ontoģenealoģisko fonu veido marginālas, citastarp arī procesuālas ontoloģijas un “iemiesotās ideoloģijas”, ko šobrīd pamatā nomāc dominējošais ontoģenealoģiskais fons. Kultūras mantojuma iedzīvināšana pārtikas ražošanas un patēriņa sfērās tiek izskatīta kā iespējams nākotnes risinājums vides humanitāro zinātņu cīņā ar uz produktu orientētu ideoloģiju negatīvajiem faktoriem, īpaši kontekstā ar patērētāja morālā apmierinājuma piesaisti noteiktam produktam un vides atsvešinājumu. Raksta mērķis ir demonstrēt nepieciešamību pārdomāt un rekontekstualizēt situatīvas ontoloģijas, akcentējot to nozīmi iekļaujošas rūpju ētikas veidošanā. Rakstā secināts, ka situatīvu ontoloģiju iedzīvināšana varētu ne vien piedāvāt alternatīvu valdošajām ideoloģijām, bet arī veicināt vides problēmu apzināšanos un mazināt atsvešinātību attiecībās ar vidi, iedibinot saikni starp šībrīža procesuālām pieejām vides izpratnē un lokāli situētām zināšanām un tādējādi veidojot izpratni par rūpēm par vidi kā kaut ko lokālā kontekstā pazīstamu. Atslēgvārdi: ģenealoģija, ontoģenealoģija, process, produkts, reaktīvais nihilisms