Rhetorical Questions as Orator’s Means of Addressing the National Spirit of Estonians, Latvians and Lithuanians in Presidential Speeches

Abstract

Retorika kā pārliecināšanas māksla kopš Aristoteļa laikiem, īpaši pēdējā gadsimta laikā, izpelnījusies kritiskās diskursa analīzes pētnieku uzmanību. Retoriskie jautājumi kā viens no politiskajā diskursā lietotajiem retorisko līdzekļu veidiem tiek škietami par zemu novērtēti, it sevišķi situācijās, kad runas mērķis nav skaidri redzama argumentācija, pārliecināšana vai manipulācija. Attiecīgi retorisko jautājumu slēptā doma enkurojas dziļāk diskursa uztveres procesā un tādējādi atmiņā tiek uzglabāta ilgāk. Pētījumā analizētas 175 Baltijas valstu prezidentu runas, kas sniegtas dažādos nacionāli svarīgos brīžos kopš Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas vai neatkarības atjaunošanas Lietuvā un Igaunijā līdz valstu simtgadei 2018. gadā. Veiktais pētījums salīdzina retorisko jautājumu lietojumu prezidentu runās sinhronajā un diahronajā skatījumā un analizē to potenciālo ietekmi uz klausītāju, ņemot vērā jautājumu tematisko un diskursīvo saturu Baltijas valstu sociālā, vēsturiskā un politiskā kontekstā. Pētījuma rezultātā tiek secināts, ka retorisko jautājumu lietojums, izmantojot tādas nacionālās identitātes veidošanas stratēģijas kā kopējās politiskās vēstures konstrukcija, valsts kā nacionāla kopuma komunikācija un nāciju politiskās tagadnes un nākotnes konstrukcija, var uzrunāt cilvēku zemapziņas emocionālo līmeni un konkrēti atbildības un piederības sajūtu, tādējādi netieši veidojot klausītāju uztveri un ietekmējot to potenciālo rīcību attiecībā pret valsti. Turklāt vairākos gadījumos tiek secināts, ka retoriskie jautājumi lietoti kombinācijā ar citiem stratēģiski spēcīgiem valodas līdzekļiem, kā metafora, hiperbola un paralēlās teikumu struktūras, kas pastiprina vēlamo retorisko efektu uz klausītāju. Tāpat, salīdzinot retorisko jautājumu lietojumu sinhronajā aspektā tika secināts, ka Latvijas un Lietuvas prezidentu runās šie jautājumi tiek lietoti retāk nekā Igaunijas prezidentu runās. Attiecībā uz diahronajām izmaiņām retorisko jautājumu lietojumā, secināts, ka laika gaitā retorisko jautājumu skaits runās palielinās, tomēr šīs izmaiņas drīzāk ietekmē tādi savstarpēji neatkarīgi radītāji kā prezidenta politiskā piederība, runas mērķis, kontekstuālā situācija vai runas tips un mērķauditorija.