Relationship Between Psychological Resilience and Self-Care Strategies of Healthcare Professionals During Covid-19 Pandemic in Latvia

Abstract

As the worldwide pandemic of Covid-19 continues, health-care professionals (HCP) have been exposed to different hazards, and there is a need to explore psychological resilience in crisis situations, and to give recommendations for its strengthening. The aim of this study was to examine relationship between psychological resilience and self-care strategies in HCP of Latvia, controlling for gender and age during Covid-19 pandemic, and to determine whether the psychological resilience and self-care strategies differ between HCP and professionals in other fields (POF) unrelated to healthcare. Method. The sample consisted of 1723 employees, who during the state of emergency continued to work in their profession; they were divided in two groups - 77 HCP (18 men, 59 women, age M = 46.23 (SD = 14.43)) and 1646 POF (720 men, 926 women, age M = 44.98 (SD = 11.93)) as comparison group. Specific data of national representative cross-sectional online survey (N = 2608), performed in July, 2020, were selected – demographic items, 7 items forming Psychological Resilience Scale and 17 item forming Self–care Strategies Questionnaire (consist of 4 scales: “Spiritual resources”, “Social support”, “Free time activities”, “Time management”). Results. “Time management” was only predictive for Self-care strategy for psychological resilience in both HCP and POF group. Neither age nor gender predicted psychological resilience in HCP group. No statistically significant differences for major variables between HCP and POF were found. Conclusions. The results suggest that performing such Self-care activity as time management can help to promote psychological resilience of the employees regardless of profession. Given the workload of HCP in pandemic, this is an important result. HCP psychological resilience and used self-care strategies during COVID-19 are not different from POF.

Specifics of Arts Therapists’ Self-Care Strategies

“…Pētījuma gaitā identificētās PPS, kuras MT novērtē kā nozīmīgas un arī bieži īsteno,personīgās un profesionālās dzīves balanss, laika plānošana un būšana vienatnē un klusumālielā mērā sasaucas ar citu pētījumu rezultātiem. Novērots, ka stresa un izdegšanas risku mazināšanā palīdzošajās profesijās efektīvas var būt aktivitātes, kas saistītas ar personīgās un profesionālās dzīves balansu (piem., Dorociak, Rupert, Bryant, & Zahniser, 2017;Moore & Wilhelm, 2018) un laika plānošana (piem., Bundzena et al, 2021). Teorētiskie pētījumi apstiprina būšanas vienatnē un klusumā terapeitisko ietekmi un nozīmi cilvēka izaugsmei (Naor & Mayseless, 2020;Valle, 2019).…”

Development and Validation of Self-Care Stategy Survey in the Latvian Adult Sample

“…Lai formulētu, kādi kritēriji raksturo PPS, vispirms tika analizēti dažādi avoti, proti, publicētie pētījumi, 55 publicētās intervijas ar psiholoģiskās palīdzības sniedzējiem (Mārtinsone, Regzdiņa-Pelēķe, 2020), kā arī publicētās aptaujas par pašpalīdzību (Dorociak et al, 2017;Perepjolkina, Mārtinsone, 2021;Rupert, & Dorociak, 2019). Avotu analīze sastāvēja no vairākiem soļiem: galveno tēmu un virstēmu noteikšana, to apraksts, definēšana un PPS kritēriju izdalīšana.…”

“…Beidzamajā aptaujas izstrādes sagatavošanās posmā tika saņemta viena eksperta konsultācija attiecībā uz aptaujas pantu formulējumiem. Rezultātā tika saglabāti 76 panti un 11 virstēmas, kā arī tika precizēta instrukcija (Mārtinsone, Perepjolkina, & Ruža, 2021).…”

“…Psiholoģiskās palīdzības sniedzēji kā mērķa grupa tika izvēlēta, jo krasais pieprasījums pēc psiholoģiskās palīdzības pakalpojumiem pandēmijas laikā ir pievērsis uzmanību tam, ka šīs jomas profesionāļiem ir jāspēj rast jaunas pašpalīdzības metodes gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē (Bundzena-Ervika et al, 2021;Mārtinsone, Perepjolkina, & Ruža, 2021;Mārtinsone, 2021;WHO, 2020WHO, , 2021.…”

The Self-Assessment of Supervisors' Self-Care Strategies

“…Vairākos pētījumos (Matarese et al, 2018;Wong & White, 2021) pašpalīdzība tiek aprakstīta kā daudzdimensionāls process, kas ietver psihiskās, fiziskās, sociālās un garīgās jomas aktivitātes, ko indivīds praktizē savas labizjūtas pilnveidei. Pētījumos (Bundzena-Ervika et al, 2021;Crawford, 2020; norādīts, ka pašpalīdzības prakse sekmē veselības uzlabošanos, veicinot psiholoģisku noturību (resilience), un mazina izdegšanas (burnout) risku. Pašpalīdzības stratēģiju izmantošanas būtība ir praktizēt tās saskaņā ar individuālo vajadzību (Dryden, 2021;Wang et al, 2020).…”