Pievēršoties diskusijai par Administratīvās atbildības likumu un administratīvo pārkāpumu sastāvu iekļaušanu nozares normatīvajos aktos, jāņem vērā, ka jebkura administratīvā pārkāpuma kvalifikācijas pamatā ir administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšana. Proti, jākonstatē objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Materiālā sastāva objektīvās puses pierādīšanai nepieciešams konstatēt ne tikai subjekta darbību vai bezdarbību, bet arī sekas un cēloņsakarību. Šis administratīvās atbildības piemērošanas nosacījums saistīts ar vairākiem teorētiskiem un praktiskiem problēmjautājumiem.
Šā raksta mērķis – izanalizēt materiālā sastāva jautājumu Latvijas Republikas administratīvo sodu reformas kontekstā.
Problēmjautājumu analīzes rezultātā tika secināts, ka administratīvās atbildības piemērošanai nozares normatīvajos aktos būtu jāiekļauj vienīgi formālie sastāvi. Turklāt nav iespējama automātiska pašreizējo materiālo sastāvu transformēšana formālajos sastāvos. Ja Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā iekļautā materiālā sastāva sekas likumdevējs vairs neplāno uzsvērt kā sastāva pazīmi, tad šis sastāvs nozares likumos nav jāpārņem. Gadījumā, ja nozares normatīvajos aktos tomēr tiks pārņemti šobrīd spēkā esošie materiālie sastāvi, praksē neizdosies realizēt plānoto atteikšanos no vainas kā administratīvās atbildības priekšnoteikuma, aizstājot to ar vainojamības konceptu.
Mūsdienu administratīvajai justīcijai vajadzētu atteikties no ārkārtīgi detalizēta regulējuma, pārmērīgas kontroles un represīvās sodīšanas. Administratīvās atbildības pamatmērķis ir adekvātu rezultātu sasniegšana vispārējā un individuālajā prevencijā, tāpēc gadījumos, kuros iespējama lietderīga alternatīva, administratīvos sodus nevajadzētu piemērot.
Pētījums ir balstīts uz ārvalstu zinātnisko literatūru un tiesu judikatūru. Pētījuma rezultātus var izmantot gan nozares teorētiķi, gan arī praktiķi.
The article aims to discuss problems of materially defined violation in the context of administrative sanctions. The task of administrative violations legislation is to protect public order, property, socio-economic, political and personal rights and freedoms of citizens, to prevent right violations, to educate citizens in a spirit of precise and strict observance of laws, to inculcate a full of respect attitude in them towards the rights of other citizens, honour and self-esteem towards the provisions of social life, upright attitude towards the duties thereof and liability to the public. For the implementation of this task, administrative violation shall be acknowledged as an unlawful, blameable (committed with intent or through negligence) action or inaction and regarding which administrative liability is specified in the Law. The article analyses not only the legal aspect of the materially defined violation, but also the essence of the term “formally defined violation”. This article outlines the problems related to administrative sanctions and it analyses the attempts of the legislator to improve laws and regulations in the field of administrative justice.
