Provocation and related subjective experiences along the dark tourism spectrum

Lacanienta, Andrew; Ellis, Gary D.; Hill, Brian J.; Freeman, Patti A.; Jiang, Jingxian

doi:10.1080/1743873x.2020.1739055

Cited by 23 publications

(6 citation statements)

References 58 publications

Supporting

Mentioning

Contrasting

Unclassified

Order By: Relevance

“…Lacanienta et al [ 45 ] found that lighter dark tourism experiences (e.g., execution square and the ghost tour) were more affectively pleasing and raised a stronger sense of agency (inclination to act) than darker tourism experiences; the latter (e.g., Auschwitz and Schindler's Factory) were more provocative, valued, and meaningful. Also, Lee and Jeong [ 68 ] found that a sense of sadness contributes to establishing meaning [ 46 ]; some tourists reported less satisfaction when a visit is not ‘sad enough’ [ 118 ].…”

Section: Discussionmentioning

confidence: 99%

Dark tourism, the holocaust, and well-being: A systematic review

Magano

Brea

Leite

2023

Heliyon

View full text Add to dashboard Cite

Section: Discussionmentioning

confidence: 99%

Dark tourism, the holocaust, and well-being: A systematic review

Magano

Brea

Leite

2023

Heliyon

View full text Add to dashboard Cite

“…Lighter attractions thus tend to use dynamic methods, including thematic staging, periodinspired props, immersive and sensory technologies, such as smell pods (i.e. canisters that emit manufactured smells to manipulate the environment), AR/VR technologies, amusement rides, cocreation and re-enactment (Bowman & Pezzullo, 2010;Lacanienta et al, 2020;Wright, 2021). These juxtapose traditional interpretation methods at darker attractions (e.g.…”

Section: Lighter Dark Tourism Experiencesmentioning

confidence: 99%

“…Unlike darker attractions that, according to Stone’s (2006) Darkness Spectrum, generally promote commemorative interpretation to help visitors cope with and reflect on past tragedies, lighter attractions use edutainment interpretation to help visitors learn about macabre histories in a fun way (Dunkley, 2017; Ivanova & Light, 2018; Wyatt et al, 2021). Lighter attractions thus tend to use dynamic methods, including thematic staging, period-inspired props, immersive and sensory technologies, such as smell pods (i.e., canisters that emit manufactured smells to manipulate the environment), AR/VR technologies, amusement rides, co-creation, and re-enactment (Bowman & Pezzullo, 2009; Lacanienta et al, 2020; Wright, 2021). These juxtapose traditional interpretation methods at darker attractions (e.g., text panels, information boards, static exhibitions, self-guided and/or audio tours, reflection spaces) (Frew, 2017; Skipalis, 2012; Strange & Kempa, 2003).…”

Section: Literature Reviewmentioning

confidence: 99%

Re-enactment in Lighter Dark Tourism: An Exploration of Re-enactor Tour Guides and Their Perspectives on Creating Visitor Experiences

Wyatt

Leask

Barron

2023

Journal of Travel Research

View full text Add to dashboard Cite

This study explores the perspectives of re-enactor tour guides (RTG) concerning their role and re-enactment of dark histories—an overlooked topic within dark tourism research. A conceptual model is proposed that reflects the role of RTGs and how they differ from re-enactors and non-acting tour guides. The model was developed from data collected using rich picture building (RPB) during focus groups with RTGs at three lighter dark visitor attractions. The findings reveal RTGs are passionate about the history and committed to delivering memorable visitor experiences. They also reveal RTGs can offer attraction management constructive feedback and ideas to enhance the visitor experience. The study extends existing literature and provides important insights pertaining to RTGs and the re-enactment of dark histories within lighter dark tourism.

show abstract

“…Tumšāko tūrisma vietu apmeklētāju subjektīvā pieredze ir raksturota kā provokatīvākas, dziļākas, vērtīgākas (arī no patērētā laika viedokļa), ar lielāku iespēju, ka tās tiks rekomendētas arī citiem (Lacanienta et al, 2020). Ieteikumi, atkārtota atgriešanās, citu līdzīgu vietu apmeklēšana un vietas popularizēšana ir visbiežākās tumšā mantojuma vietu apmeklētāju atbildes uz jautājumu par pieredzēto.…”

Section: Tumšā Tūrisma Pieprasījuma Aspekti: Apmeklējuma Motīvi Piere...unclassified

Tumšais tūrisms nāves un holokausta vietu kontekstā: definīcijas, jēdzieni un izpētes virzieni

van der Steina

2023

Sarežģītais Mantojums: Holokausta Vietas Latvijā Tūrisma Un Atmiņas Kultūras Mijiedarbībā

View full text Add to dashboard Cite

Tumšais tūrisms nāves un holokausta vietu kontekstā: definīcijas, jēdzieni un izpētes virzieni Aija van der Steina IevadsAr nāvi saistītas vietas ir bijušas ceļotāju intereses objekts jau no ceļošanas pirmsākumiem, un šo interesi cauri gadsimtiem ir ietekmējuši tādi nozīmīgi Eiropas vēsturiskie, sociālie un kultūras procesi kā kristietība, antikvārisms un romantisms (Seaton, 1996). Interese par un ap nāvi arī mūsdienu sabiedrībā ir populāra tēma. Ar nāvi saistītas tēmas tiek vairāk izceltas populārajā kultūrā, atmiņas un piemiņas institūcijās, plašsaziņas līdzekļos, sabiedrībā un arī tūrismā (Young, Light, 2016). Mūsdienās tūristus piesaista kapsētas, kauju vietas, individuālo un masu slepkavību vietas, ar genocīdu un holokaustu saistītās vietas, vietas, kas saistās ar slavenību nāvi, līķu un galvaskausu ekspozīcijas, konfliktu zonas un bīstamās vietas, moku un spīdzināšanas vietas. Palielinās šajās vietās organizēto piemiņas rituālu, pasākumu skaits, veidojas tradīcijas (Young, Light, 2016). Jāatzīmē, ka ne vienmēr vietējā sabiedrība ir noskaņota kapu, bet jo vairāk tādu vietu, kas saistāmas ar traģēdijām, genocīdu un nācijai ne tik patīkamiem vēsturiskiem notikumiem, "atvēršanai" tūristiem. Viens no centrālajiem jautājumiem šajā diskusijā ir, no vienas puses -tūristu interese, bet, no otras, vietējo iedzīvotāju attieksme pret šo vietu iekļaušanu tūrisma piedāvājumā un to izmantošanas / patēriņa ētiskie aspekti.Vēsturiski daudzās kultūrās nāve un jautājumi ap un par nāvi ir bijuši "tabu" tēma un arī pētījumos šī tēma tika uzskatīta marginālu. Interese un norises sabiedrībā saistībā ar nāves tēmu ir veicinājušas arī nāves izpēti no dažādu zinātņu nozaru skatupunkta, piemēram, etnogrāfijas, arhitektūras, socioloģijas, ģenealoģijas, psiholoģijas, ekonomikas, politikas un citu zinātņu (Worpole, 2003). Arī tūrisma studijās kopš gadsimta mijas ir aktuālas akadēmiskās diskusijas par nāves vietām kā tūristu piesaistēm un nāvi kā tūristu ceļošanas motīvu. Jēdziens "tumšais tūrisms" ir kļuvis par atpazīstamu zīmolu

show abstract

Provocation and related subjective experiences along the dark tourism spectrum

Cited by 23 publications

References 58 publications

Dark tourism, the holocaust, and well-being: A systematic review

Dark tourism, the holocaust, and well-being: A systematic review

Re-enactment in Lighter Dark Tourism: An Exploration of Re-enactor Tour Guides and Their Perspectives on Creating Visitor Experiences

Tumšais tūrisms nāves un holokausta vietu kontekstā: definīcijas, jēdzieni un izpētes virzieni

Contact Info

Product

Resources

About