Outdoor Spaces of Soviet Riga’s Microrayons: The Cinematography of Residential Courtyards

Abstract

Rakstā tiek pētīts Rīgas iekšpagalmu atveids padomju posma filmās laikā no 1945. līdz 1990. gadam. Pētījumā apskatītās 525 hronikas un spēlfilmas raksturo mikrorajonu būvniecības gaitu, kā arī atklāj pavisam jaunu pilsētas struktūru – lielus pagalmus, ap kuriem ir izvietota daudzstāvu apbūve. Lai novērtētu iekšpagalmu tehnisko stāvokli un simbolisko lomu padomju Rīgā, pētījumā tiek izmantots filmēšanas vietas, filmas naratīva un kinematogrāfisko paņēmienu apraksts. Filmu satura analīze atklāj, ka dzīvojamās ēkas mikrorajonos ir bieži attēlotas padomju kino, savukārt iekšpagalmu atveids filmās ir ierobežots. No gandrīz neesošas dzīvojamā rajona sastāvdaļas 20. gs. 40. un 50. gados un “paslēpta” mikrorajona kopuma 20. gs. 60. un 70. gados, iekšpagalmu loma kinematogrāfiskajā atveidā tiek nostiprināta sākot ar 20. gs. 80. gadiem. Pētījums atklāj, ka nelielais iekšpagalmu atveids filmās liecina par sarežģītajiem ārtelpas filmēšanas aspektiem. Atslēgvārdi: dzīvojamais rajons, kino, padomju pilsēta, tipveida apbūve