Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidnes transformācija par Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politiku (2004–2020). Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Promocijas darba “Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidnes transformācija par Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politiku (2004–2020)” mērķis ir izpētīt Latvijas aizsardzības nozares institucionālās domāšanas veidnes transformāciju par Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politiku (KDAP) laika periodā no 2004. līdz 2020. gadam. Latvijas aizsardzības nozare ir izvēlēta par centrālo šī darba elementu. Tai, kā ikvienai citai militārai sistēmai, ir specifiska militārā kultūra. Aizsardzības institūciju aktori ir kā neliela sabiedrība, kas ir atšķirīga no kopējā valsts sabiedrības ietvara. Tā ir relatīvi izolēta, un to raksturo gan civilās, gan militārās organizācijas aspekti. Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidne, tāpat kā domāšanas veidne par KDAP Latvijā līdz šim nav pētīta. Domāšanas veidne ir secīga shēma, darbību saistīts secīgums. Normas un vērtības, tās atkārtojot, kļūst par neapzinātu domāšanas veidni. Ar darbības atkārtošanu aktori internalizē normas un seko domāšanas veidnei. Promocijas darbā ir izvirzītas trīs hipotēzes: 1) Latvijas aizsardzības nozares institucionālās domāšanas veidnes konverģence ar KDAP sākās pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās; 2) Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidnes konverģencē ar KDAP noteicošā loma ir bijusi Aizsardzības ministrijas (AM) augstākajām amatpersonām; 3) Latvijas aizsardzības nozares institucionālās domāšanas veidnes konverģenci ar KDAP veicināja AM domāšanas veida briedums un Krievijas militārā agresija Ukrainā. Pirmā hipotēze apstiprinājās daļēji. Latvija ir pievienojusies KDAP. Latvijas KDAP ietvaros straujākā aktivitāte bija pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Savukārt no politikas plānošanas dokumentos ietvertā pirms KDAP ieviešanas rodas iespaids, ka Latvija neplānoja izmantot jaunās KDAP iespējas. Latvijai nebija pietiekamu resursu šim virzienam un pati politika šajā jautājumā nebija nopietni uztverama. Latvijas domāšanas veidnes konverģence ar KDAP notika pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, jo tajā brīdī tika ieviesta KDAP, tai attīstoties uz Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) bāzes. Otrā hipotēze apstiprinājās. Analizējamajā periodā AM augstākās amatpersonas ir darbojušās noteiktā noteikumu un prakses rāmējumā. Nostāja par KDAP ir bijusi stabila un pēctecīga. Līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās Latvijas augstāko amatpersonu skatījums par ES militāro aspektu bija kopumā skeptisks. Pēc 2010. gada domāšanas tendenci par KDAP var raksturot kā stabilu un elastīgāku, kā arī atbilstošu inerces principam. Atsevišķu augstāko amatpersonu loma ir bijusi īpaši nozīmīga Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidnes konverģencē ar KDAP. Arī trešā hipotēze apstiprinājās. Latvijas iesaistes pieredze ES drošības un aizsardzības mehānismos veidojās pakāpeniski. Institucionālā brieduma sasniegšanai bija jāpaiet noteiktam laikam. Aptuvenais periods ir desmit gadi kopš Latvijas iestāšanās ES. Tas izpaužas pakāpeniskā Latvijas aizsardzības politikas attīstībā. Tā ir arī augstāko amatpersonu un institūcijas pielāgošanās tendencēm, kuras KDAP ietvarā īpaši ietekmēja Krievijas agresija Ukrainā 2014. gadā. Pastiprinoties diskusijām par KDAP, 2016. gadā tika pieņemta ES Globālā stratēģija. Savukārt 2017. gadā parakstīts paziņojums par Pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) un tajā pašā gadā izveidots Eiropas Aizsardzības fonds (EAF).