Latgales dievnamu ainava

Abstract

Promocijas darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātes "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai" projekta "Atbalsts LLU doktora studiju īstenošanai" mērķfinansējuma atbalstu, Vienošanās Nr. 2009/0180/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/017 LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LAUKU INŽENIERU FAKULTĀTE ARHITEKTŪRAS UN BŪVNIECĪBAS KATEDRA Mg. arch. Madara Markova promocijas darbs LATGALES DIEVNAMU AINAVA arhitektūras doktora (Dr. arch.) zinātniskā grāda iegūšanai ainavu arhitektūras apakšnozarē Promocijas darba zinātniskā vadītāja: Prof. Dr. arch. Aija Ziemeļniece ___________________________ Promocijas darba autore: ___________________________ Jelgava 2014 IEVADS Promocijas darba aktualitāte un problemātika. 21. gs. globalizācijas un iedzīvotāju migrācijas rezultātā krasi mainās ne tikai sakrālās arhitektūras, bet arī to aptverošo teritoriju un elementu nozīmīgums un funkcija. Dievnami no ikdienas ainavas elementiem transformējas par teritorijas attīstības resursu tādā tautsaimniecības nozarē kā tūrisms. Dievnams kā kulta celtne un ainavtelpa ap to 21. gs. sākumā ir aizsākusi jaunu sintēzes formu, ienesot papildus jaunu vērtību, kas balstīta uz kultūras tradīciju, amatniecības meistarības un vēstures liecību glabāšanu un izzināšanu. Ainavu un līdz ar to katru tās fragmentu ietekmē straujie globalizācijas procesi, urbanizācija [72]. Pēdējā pusgadsimta laikā dievnamu ainavas nonivelēšanās un vienādošanās vēl nav pilnībā sagrāvusi lokālo kultūrainavu atšķirīgās arhitektoniski telpiskās raksturiezīmes. Dievnamu ainavas telpa ir pārveidota līdz ar katrām politiskajām un sociālajām kultūras pārmaiņām un ir nokļuvusi spēcīgā pašplūsmā. Ja kultūras mantojuma fiksēšanas un inventarizācijas process jau ir attīstījies gan Eiropā, gan Latvijā, tad ainavas telpa un dažādie tās raksturu veidojošie elementi ir palikuši novārtā. Pētījuma teritoriālais ietvars ir ņemts ierobežots, izvērtējot ainavu mazākā mērogā ar detalizētākiem ainavu raksturojošajiem indikatoriem. Kultūrvide un tai skaitā ainava ir dzīves kvalitāti ietekmējošs faktors, kas ir ne tikai identitātes sastāvdaļa, bet arī teritorijas attīstības resurss. Ainava un katrs tās elements ir kultūras mantojuma atspulgs [129, 149, 197, 213, 153, 132, 114] tagadnes kultūras izpausme un Latgales nākotnes attīstības potenciāls [111, 217]. Katrs laikmets atklāj savas liecības, kas cilvēces dzīves telpu padara kultūrvēsturiski bagātāku [200]. Latgale ir viens no vēsturiski bagātākajiem Latvijas reģioniem. Latgale ir arī Eiropas Savienības austrumu robeža, kas jaunākajos plānošanas dokumentos un attīstības aktivitātēs tiek uzskatīts par ekonomiskās izaugsmes potenciālu, ko nepieciešams izmantot [217]. Mūsdienās novērojama ainavas homogenizācija, un tā zaudē savu individuālo raksturu. Tas notiek ne tikai ekonomisko pārmaiņu, bet arī demogrāfisko procesu ietekmē [114]. Kā galvenie pārmaiņu noteicēji tiek uzskatīti sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas, tādas kā novecošana, iedzīvotāju skata samazināšanās un migrācija [126], kas nes līdzi vēsturiskās kultūrtelpas pārmaiņa...