Heritage values and legal rules

Abstract

Purpose Existing regulatory frameworks for identifying and treating historic buildings and places reflect deference to expert rule, which privileges the values of a small number of heritage experts over the values of the majority of people who visit, work, and reside in historic environments. The purpose of this paper is to explore a fundamental shift in how US federal and local preservation laws address built heritage by suggesting a dynamic, adaptive regulatory framework that incorporates heterodox approaches to heritage and therefore is capable of accommodating contemporary sociocultural values. Design/methodology/approach The overall approach used is a comparative literature review from the fields of heterodox/orthodox heritage, heterodox/orthodox law, adaptive management, and participatory methods to inform the creation of a dynamic, adaptive regulatory framework. Findings Tools such as dialogical democracy and participatory action research are sufficiently pragmatic in implementation to envision how an adaptive regulatory framework could be implemented. This new framework would likely require heterodox definitions of law that move beyond justice as a primary purpose and broaden the nature of legal goods that can be protected while addressing discourses of power to benefit a larger group of stakeholders. Practical implications The authors suggest that an adaptive regulatory framework would be particularly beneficial for architectural and urban conservation planning, as it foregrounds considerations other than property rights in decision-making processes. While such a goal appears to be theoretically possible, the challenge will be to translate the theory of an adaptive regulatory framework into practice as there does not appear to be any precedent for its implementation. There will be issues with the need for increased resources to implement this framework. Originality/value To date, there have been few, if any, attempts to address critical heritage studies theory in the context of the regulatory environment. This paper appears to be the first such investigation in the literature.

Ebreju mantojuma un holokausta vietas tūrisma attīstības kontekstā: attīstība un izaicinājumi iesaistīto pušu skatījumā

“…Tā ir augšupvērstā, ieinteresēto pušu / kopienas pieeja, kas ne tikai uzlabo iedzīvotāju labbūtību, bet balstās arī uz plurālu un arī subjektīvu vērtējumu, tāpēc jāiesaista pēc iespējas visas ieinteresētās puses. Šī pieeja mantojuma nozīmīguma pierādīšanai atļauj izmantot arī tādus argumentus, kas balstās uz kultūras praksēm, vietas un indivīda attiecībām, emocionālo saikni ar vietu (Wells, Lixinski, 2017).…”

“…Šajā nodaļā ir atspoguļoti rezultāti, kas balstās uz pētījumā iegūtajiem primārajiem datiem. Atbilstoši heterodoksālā mantojuma teorijai (Wells, Lixinski, 2017) pētījumā tika izmantota kvalitatīvā pētījumu metode, īstenojot gadījuma izpēti, intervijas ar ekspertiem un vietējās kopienas viedokļu līderiem.…”

“…mantojuma saglabāšanas kontekstā, pārejot no tradicionālās lejupvērstās un ekspertu vērtējumā balstītās pieejas uz augšupvērsto, iesaistīto pušu interešu respektējošo heterodokso pieeju (Wells, Lixinski, 2017).…”

Sarežģītais mantojums: holokausta vietas Latvijā tūrisma un atmiņas kultūras mijiedarbībā

“…Mantojuma definēšana, nemaz nerunājot par vienošanos par pārbaudāmu patiesību, nemainīgi paliks diskusiju jautājums (Hartmann et al, 2018). Iesaistīto pušu līdzdalība un to interešu respektēšana tūrisma vietās ir pierādīta un nozīmīga ne tikai ilgtspējīgas tūrisma vietas attīstības kontekstā Li et al, 2020), bet arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas kontekstā, pārejot no tradicionālās lejupvērstās un ekspertu vērtējumā balstītās pieejas uz augšupvērsto, iesaistīto pušu interešu respektējošo heterodokso pieeju (Wells, Lixinski, 2017).…”