Carotid Artery Disease

Bonati, Leo H.; Brown, Martin M.

doi:10.1016/b978-0-323-29544-4.00022-0

Cited by 2 publications

(4 citation statements)

References 249 publications

Supporting

Mentioning

Contrasting

Unclassified

Order By: Relevance

“…Miega artērijas ateroskleroze galvenokārt ir lokalizēta kopējā miega artērijā − tās distālajā un bifurkācijas rajonā un iekšējās miega artērijas proksimālajā daļā (dažos pirmajos centimetros (Bonati & Brown, 2015) Ne tikai hiperholesterinēmija ir viens no galvenajiem aterosklerozes riska faktoriem, bet arī zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), neapšaubāmi, tieši izraisa kardiovaskulāru aterosklerozi (Ference et al, 2017). ZBL, kuri var tikt modificēti oksidācijas, glikēšanas, agregācijas rezultātā vai iekļauti proteoglikānu vai imūnajos kompleksos, ir būtiska loma endotēlija un gludo muskuļu šūnu bojājuma veicināšanā aterosklerozes patoģenēzes procesā (Ross, 1999).…”

Section: Literatūras Apskatsunclassified

“…Perifēro artēriju slimība (PAS) tiek uzskatīta par riska faktoru miega artērijas stenozei (Ahmed & Al-Khaffaf, 2009;Mathiesen, Joakimsen & Bonaa, 2001). Salīdzinot miega un citu artēriju aterosklerozes attīstības riska faktorus, tad cukura diabēts (CD) ir viens no miega artērijas aterosklerozes riska faktoriem, lai gan tas salīdzinoši biežāk tomēr ir pacientiem ar PAS (Bonati & Brown, 2015). Pacientu grupā, kuri ir pārcietuši cerebrālu infarktu, tika novērota ciešāka saistība starp miega artērijas stenozi un smēķēšanu nekā tādiem riska faktoriem kā AH, CD vai hiperholesterinēmija (Mathiesen, Joakimsen & Bonaa, 2001).…”

Section: Riska Faktoriunclassified

“…Salīdzinot SF-36v2 vidējās vērtības MT grupā pētījuma sākumā un 6, 12 mēnešu novērošanas periodā, statistiski nozīmīgas atšķirības tika konstatētas RP domēnā (p = 0,039, η 2 = 0,392), kur uzsākot pētījumu, šī SF-36v2 vidējā vērtība bija visaugstākā (57,1 (27,4)), bet pēc 6 un 12 mēnešiem tā bija zemāka (attiecīgi 34,6(20,4) un 37,5 (24,4)). Veicot post-hoc analīzi, sākotnējā SF-36v2 vidējā vērtība statistiski nozīmīgi atšķīrās no SF-36v2 vidējās vērtības pēc 6 (p = 0,033) un 12 mēnešiem (p = 0,043).…”

Section: Dzīves Kvalitātes Izmaiņas Medikamentozās Terapijas Grupāunclassified

“…Aktivētie trombocīti saistās ar fibrinogēnu un sekretē dažādus prokoagulācijas un proiekaisuma faktorus, kas veicina leikocītu aktivāciju un fibrīna veidošanos. Uz rupturētas pangas var izveidoties lokāls trombs, kas savukārt embolijas veidā var distāli okludēt asinsvadu un klīniski izpausties kā TIL, amaurosis fugax vai kā išēmisks insults (Bonati & Brown, 2015). Turklāt aterosklerozes procesam kļūstot kompleksākam, bez iekaisuma reakcijas var vērot arī tunica intima mineralizāciju jeb kalcifikāciju.…”

unclassified

See 3 more Smart Citations

Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas. Promocijas darbs

Pūcīte¹

View full text Add to dashboard Cite

show abstract

Section: Literatūras Apskatsunclassified

Section: Riska Faktoriunclassified

Section: Dzīves Kvalitātes Izmaiņas Medikamentozās Terapijas Grupāunclassified

unclassified

See 2 more Smart Citations

Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas. Promocijas darbs

Pūcīte¹

View full text Add to dashboard Cite

show abstract

Middle and Distal Common Carotid Artery Stenting: Long-Term Patency Rates and Risk Factors for In-Stent Restenosis

Vértes

Nguyen

Székely

et al. 2020

Cardiovasc Intervent Radiol

View full text Add to dashboard Cite

Purpose In the absence of literature data, we aimed to determine the long-term patency rates of middle/distal common carotid artery (CCA) stenting and to investigate predisposing factors in the development of in-stent restenosis (ISR). Materials and Methods Fifty-one patients (30 males, median age 63.5 years), who underwent stenting with 51 self-expandable stents for significant (≥ 60%) stenosis of the middle/distal CCA, were analyzed retrospectively. Patient (atherosclerotic risk factors, comorbidities, medications), vessel (elongation), lesion (stenosis grade, length, calcification, location), and stent characteristics (material, diameter, length, fracture) were examined. Duplex ultrasonography was used to monitor stent patency. The Mann–Whitney U and Fisher’s exact tests, Kaplan–Meier analyses, and a log-rank test were used statistically. Results The median follow-up time was 35 months (interquartile range, 20–102 months). Significant (≥ 70%) ISR developed in 14 patients (27.5%; stenosis, N = 10; entire CCA occlusion, N = 4). Primary patency rates were 98%, 92%, 83%, 73%, and 61% at 6, 12, 24, 60, and 96 months, respectively. Reintervention was performed in six patients (11.8%) with nonocclusive ISR. Secondary patency rates were 100% at 6 and 12 months and 96% at 24, 60, and 96 months. In-stent restenosis developed more frequently ( P < .001) in patients with hyperlipidemia; primary patency rates were also significantly worse (Chi-square, 11.08; degrees of freedom, 1; P < .001) in patients with hyperlipidemia compared to those without. Conclusion Stenting of the middle/distal CCA can be performed with acceptable patency rates. If intervention is unequivocally needed, patients with hyperlipidemia will require closer follow-up care. Level of Evidence Level 3, Local non-random sample.

show abstract

Carotid Artery Disease

Cited by 2 publications

References 249 publications

Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas. Promocijas darbs

Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas. Promocijas darbs

Middle and Distal Common Carotid Artery Stenting: Long-Term Patency Rates and Risk Factors for In-Stent Restenosis

Contact Info

Product

Resources

About